Kad sāpe pāriet rodas laime, prieks. Kamēr mēs cinamies par to, lai noturētu laimi pie gurniem atkal iestājas sāpe. Vai tas tāds apburtais loks, kas skar visu mūsu dzīves apli? Vai viņš ir mūžīgs līdz tam brīdim, kad mūžība tiek pārtraukta ar pēdējo sirdspukstu? Kas vispār ir laime un kas sāpe?
Putni ir mūsu ēnas, tie manevrējot debesīs izpilda četras piruetes un katapultē uz leju. Tā paiet arī mūsu dzīve. Dienu aiz dienas mēs mostamies, lai smaidītu, bet tikai pienāk viena liktenīgā diena, kad visas trīs pulksteņu bultas pagriežas pretējā virzienā un sāk skaitīt laiku atpakaļ līdz brīdim, kad uzstājas tumsa un sāpe. Mūsu sāpju slīcinātājas ir asaras, kas tad ir lietus? Tas pats, kas asaras? Kas tad mūsu asaras ir skudrām - lietus? Ja mazmazītiņa skudra nostātos okeāna priekšā viņa pa īstam apstulbtu, jo okeāns ir pārāk liels plašums tādai mazai radībiņai.
Katram no mums ir dažas lietas bez kā mēs nespētu noturēties pat ar visu zemes pievilkšanās spēku. Tieši runājot par jūtām, lielākai daļai tā būtu mīlestība, še tev atkal atšķiros man tas ir smaids un tad arī aiziet kāda daļa mīlestības, jo smaids nozīmē laimi, bet cilvēks ir laimīgs tad, kad viņš ir mīlēts un mīl.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru