piektdiena, 2011. gada 23. septembris

Melanholiskais rudens

Galvu nokārusi viņa aizpeldēja uz tālajām zemēm līdzi paņemot nieka grāmatu un ūdens pudeli. 86000 sekundes vientulības, pārāk garlaicīgi. 86000x2 sekundes sabiedrības - pārāk liela nomāktība. Ja jau Kāds (šo kādu nevēlos šoreiz apzīmēt ar vārdu Dievs) mums devis velmi biedroties ar cilvēkiem, velmi mīlēt un priecāties, kāpēc viņš nedara tā, lai 86000x2 sekundes sabiedrībā nebūtu nomāktības pārpilnas? jautājums pēc jautājuma un nevienas atbildes. Pamatīga putra galvā... un tas viss.


"Pēkšņi man likās, Tu esi mans draugs un es Tevi mazliet mīlu!" /Prāta Vētra/

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru