Rokās turu karsti kūpošu tēju, kas sasilda manu remdeno vakaru uz balkona. Diez gan apbrīnojama ir daba! Tā vasaras mēnesī laupa manu silto vakaru ar skatu uz ezeru , aizvietojot to ar aukstu vēju, kas apņem mani no visām pusēm, bet ,diemžēl, tā nelaupa manas domas..
Zini, es tā klusi sēžu un prātoju, kur slēpjas dzīves jēga? Kādam tā slēpjas skaistā dzīves biedrā, lielā mīlestībā, labā darbā vai lielā labklājībā, kas celta no naudas. Mazam bērnam dzīves jēga slēpjas sajūtās. Tie mīl, kad viņus glāsta ar skaistiem vārdiem, tie mīl, kad tiem pienes saldumus, tie mīl ticēt brīnumiem. Putnam tā iespējams slēpjas sapnī, kas ir pārlidot pāri okeānam nepiestājot ne uz vienas sīkākās zemes saliņas. Kas ir dzīves mērķis un kas dzīves jēga.. Vai tās ir divas lietas, kas ir saistītas, bet nav apvienojamas? Kur slēpjas dzīves atbildes uz jautājumiem, ko starojam galvā ik dienas, ik stundas un iespējams pat biežāk! Kamdēļ mēs esam radīti, ja nezinām, kas ir mūsu misija. Daudzi aiziet no šīs pasaules ar pārpratumiem par to vai viņu dzīvē tika paveikts tas, kas bija jāpaveic. Vai ir vērts cīnīties, ja es nezinu par ko es cīnos, ko es gūšu no cīņas un ko gūs pārējie!
Brīžiem šķiet, ka dzīvi būtu vērts uzskatīt par vienu lielu pārpratumu, jo to izdzīvojot daudzi neizprot, kamdēļ dzīvots. Vai ir vērts ņemt klāt lielākas mānijas kā ,piemēram, mīlestība, kamēr mēs nezinām, kamdēļ dzīvojam. Kamdēļ izlikties, ka saprotam mīlestību, kamdēļ teikt, ka viņš vai viņa ir īstais, ja īstenībā mēs tā sakām par katru cilvēku, kas ienāk mūsu sirdīs un iespējams arī mūsu gultās!
Saka, ka cilvēks var pazaudēt sevi, bet vai cilvēks var pazust lielā jautājumu kaudzē? Iztēlosimies lielu papīru kaudzi, kurā mums jāatrod viens sīks dokuments vai pat viena sīka lapiņa. Tas ir mokoši un ilgi, jo daudzas lapas jāpāršķirsta un jāpārlasa, jo atceramies to lapiņu tikai pēc satura. Vai tā pat ir pazust jautājumos bez atbildēm..
Kāda ir dzīves jēga, kā es varu zināt, ka mani darbi un vārdi ir tā īstā taciņa un kā es sapratīšu, ka neesmu īsto taku palaidusi garām? Vai maz iespējams dzīvot pareizi vai nepareizi un kāda beigu beigās ir mūsu visu cilvēku misija - mainīt kāda cita dzīvi, laist pēcnācējus un iespējams sabojāt kādam daļu dzīves? Mēs taču esam radīti, tātad tam ir iemesls, tātad katrs no mums kaut ko dzīvē ienes un maina, bet, kas tas ir un vai maz to es atradīšu, to, kas man jāmaina..
Dzīve ir nedaudz sarežģīta un es laikam nedaudz apmaldījos starp jautājumiem kā starp milzīgiem kokiem piemājas mežiņā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru