Es pastiepjos pakaļ kladei ar pilnībā baltām lapām. Nav ne līnijas, ne burtiņa, ne pleķīša, kas šo baltumu mazinātu. Tikai baltas lapas. Es atveru šo kladi un sāku rakstīt jaunu stāstu. Šodiena ir jaunais stāsts. Vakardiena iepriekšējā stāsta beigas ar nelaimīgām beigām.
Smiekli atgriežas. Asaras pazūd. Skumjas izgaist. Acis atveras. Sirds iepukstas.
Šādi sākas mans stāsts.
Paldies Tev.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru