nu tik ļoti trāpīgi, prātoju par to bieži, bieži. lai gan tomēr cenšos sadzīvot ar domu, ka nekad to nezināt, jo kā gan var paļauties uz citu domām-domiņām, ja pašas par savām bieži neesam drošas? un īstums? vai tad tas nebija patiesi, ja tev šķita, ka ir? katram sava taisnība. bet jā, neziņa ir briesmīga, atliek vien paļauties uz hmm.. jūtām!?
Tik vēlu pamanu komentāru. Un vēljoprojām nezinu, kur mitinās tavs blogs! bet tās sajūtas bija maldinošas! Kā tad es tām varu uzticēties, ja tieši tās izrādās neīstas?
nu tik ļoti trāpīgi, prātoju par to bieži, bieži. lai gan tomēr cenšos sadzīvot ar domu, ka nekad to nezināt, jo kā gan var paļauties uz citu domām-domiņām, ja pašas par savām bieži neesam drošas? un īstums? vai tad tas nebija patiesi, ja tev šķita, ka ir? katram sava taisnība. bet jā, neziņa ir briesmīga, atliek vien paļauties uz hmm.. jūtām!?
AtbildētDzēstTik vēlu pamanu komentāru. Un vēljoprojām nezinu, kur mitinās tavs blogs!
AtbildētDzēstbet tās sajūtas bija maldinošas! Kā tad es tām varu uzticēties, ja tieši tās izrādās neīstas?