Sajūtas vai halucinācijas?

Atrodos telpā, kur izgaisušas visas sveces, kur dzīvās dvēseles pazudušas, kur mājo tikai tumsa un vairāk nekas. Man paliek bail, ka tā turpināsies vēl kādu laiku, man bail, ka tā man sitīs un kniebs, jo tumsā esmu vārga un viegli uzveicama. Man vajag tikai nedaudz krāsu! Nedaudz rokas pieskāriena, lai izgaismotu šo telpu. Man gribās ienest svaigu smaržu kā pļavā, kad bites lido pie pienenēm. Es nevēlos zaudēt tās ilūzijas, jo nomirstot tām atkal paliks melna istaba, kur nebūs nedz gaismas, nedz dzīvas dvēseles. Man bail zaudēt to, kas man nepieder, smieklīgi, nē!? Man bail rīkoties, jo nezinu, cik liela ir tā aiza, kurā vēlos ielekt. Man bail, baisi un žēlabaini bail!

Es izkrāsošu to sapni, bet vai tagad?