Tā tam būt

Pasaule griežas vēja ātrumā. Šim ātrumam nav bremžu vai vēlmes apstāties. Tas neapdomājot traumē, bet dažus noved aizmirstībā par to kāds īstenībā šis cilvēks ir. Viss pamazām beidzas, tad atkal sākas. Tas viss notiek un visi tam paļaujas. Mēs mākam izlikties, kāds protam spēlēt teātri savā privātajā dzīvē izliekoties, ka viss apkārt notiekošais ir lielisks, bet īstenībā viss sāp līdz sirds dziļumiem, bet kāds egoistiski veidojam sarunu par savām problēmām, ja tādas vispār ir, un turpinām, un turpin... Pats negantākais, ka dzīve mums katram liek pateikt vārdus, ko īstenībā nekad saprāts neteiktu. Tā tā dzīve ir iekārtota. Kāds glauni smīkņā kā mēs griežamies paši sevis pītajā ratā. Tad rats pārplīst, mēs nonākam blakus tam smīkņātājam un papildinām to balsi. Dzīve ir skaista, kad tu to esi sapratis un vēlies tajā piedalīties, nevis, kad izliecies par fiasko dalībnieku!