Visu dzīvi centies dzīvot pozitīvi, skaisti un graciozi kā putna lidojums. Tu sapņo, pēc neveiksmēm celies un dodies tālāk. Tu smaidi, pat ja sāp vai jūties vientuļš. Smejies par jokiem un raudi pār rūgtajām asarām. Dzīvo ar cerību, ka pēc sliktā sekos labais, pat ja melnā švīka nebeidzas, tu turpini smaidīt un gaidīt, jo tāds taču ir laimīgās dzīves noslēpums, vai tad nē?! Tu mīli un zini, ka ģimene mīl tevi, viņi gaida tevi un kāro pēc taviem notikumu stāstiem, kaut arī tie ir aplikti ar lētāko krāsu pasaulē. Bet, kad tu pamosties no rīta ar domu, ka šī jau būs tik pat jauka un vienkārša diena kā parasti, dzīve runā tavā vietā! Tā trīs stundu laikā liek tev pārkāpt simtiem tiltu, ko nedz visas dienas, nedz nedēļas, nedz mēneša vai gada laika esi gājis pāri. Tā sajūta, kad tu vēlies cilvēkam paziņot stulbu vēsti, bet tev pretī atspļauj frāzes, kas ir nepatīkamākie vārdi pasaulē, tad šķiet, ka šos mīļākos cilvēkus dzīve no manis atņēmusi uz mūžīgiem laikiem vai kā ļaunumā tiem atņēmusi brīvību iet, māt ar rokām vai smaidīt ar acīm, lūpu kaktiņiem un visām organismā esošajām šūnām..
Dzīve ir viens liels cilvēks, kam ir savas problēmas un labumi. Tā ir netaisnīga, tas gan, tas pat nav jaunatklājums, bet tā sajūta, ka tu vienas minūtes dēļ varētu zaudēt cilvēku - sāpīgi no matu galiem līdz pat garākajam kājas pirkta galam.
Tikai trīs stundas, tikai trīs! Bet dzīve kā cauri visai pasaulei izskrēja..
Mīli dzīvi, mīli visu un tici brīnumiem, jo tie ir tie, kas mūs glābj, kad visi kuģi ir nogrimuši.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru