Klusi vaicāju - Vai bija vērts? Un sniedzu tik pat spilgtā balsī, bet čukstus atbildi - Jā, vienmēr!
Kad bērnība pamazām beidzas un smalkā sveces liesma pārvēršas par ugunskuru viss vecais aiziet - tavas rotaļlietas, bērnības sapņi, bērnības spēlēs, vai atceries kā pārlaimīgi leci peļķē nedomājot, ka apkārtējie par tevi nodomās vai ko tev teiks? Kad sveces liesma izgaist, iekurinot ugunskuru, aiziet arī mājas, aiziet cilvēki un tu it kā paliec viens. Jaunas lapas sākumā ar pagātni, bet ar neredzamo nākotni. Katrs cilvēks ir daļējs mantkāris vai ziņkārīgais bruņurupucis, kas vēlās izzināt savu nākotni..
21.gadsimts ir laiks bez robežām, bet mēs uzceļam robežas un pievēršamies pie tā, ka mums nav laika dzīvot, redzēt, cerēt un sapņot. Dzīve ir pārāk īsa un laiks nezina, kas ir žēlastība!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru