Māju sāk celt ar pamatiem, tad aiziet pirmais stāvs, tad otrais un trešais. Māju nevar uzcelt uzreiz ar trešo stāvu un tad celt pamatus - tā tas nav iekārtots. Tā pat ir ar dzīvi. mēs piedzimstam, speram pirmo soli dzīvē. Augam, kamēr nepienāk laiks mirt. Pa vidu sataisam muļķības, kas noved , sākot no mazām līdz lielām, problēmām. Dzīves laikā piepildamies. Tā kā ejam pa kāpnēm. Speram soli augšup pussolīti lejup. Varbūt dzīves laikā aizceļojam līdz galamērķim, bet varbūt paliekam vaimanās. Varbūt nokrītam pavisam.
Es varu te sēdēt un prātot, līdz pienāks mans laiks. Mans laiks doties prom no neta. Dzīve ir liela prātošana. Es piepildu šodienu, lai rīt man būtu par ko lepoties - par vakardienu. Vai tu to vari? Tu vari lepoties par vakardienu? Ja uz šiem jautājumiem atbilde ir "jā" viss ir labi, bet ja "nē" viss vel ir priekšā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru