Vēls vakars. Jūra pavisam klusa. Saule pamazām ienirst jūrā. Tikko tā vel bija pavisam koša nu jau pamazām nobāl. Vairs neizdveš siltumu, tikai skaistumu. Es stāvu jūras krastā. Rokās tikai mana mīļākā manta uz pasaules - ģitāra un vairāk nekas. Ūdens nedaudz apskalo kājas. Pamazām ieslīkstu pārdomās, jo nekas nespēj mani satraukt.
Nu jau pagājis kāds laiciņš un saprotu jākustās tālāk. Tā kā auksti paliek un arī baisi. Simts soļi uz priekšu. Skaitu katru solīti, jo tas ir aizraujoši. Simts soļi un esmu te. Silta vieta un arī tīri piemīlīga. Tik daudz dzīvu dvēseļu virs manis lidinās. Tik daudz dažādu makoņu virs manis aizpeld, bet es tikai sēžu un sēžu. Tikai elpoju šo burvīgo gaisu. Kas var būt labāk? Jā, laikam zinu, kas var būt labāk ģitāras spilgtās vibrācijas, kas izraisa skaņas. Tas laikam ir vel labāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru