Vai tu esi domājis par sapņiem par izlūzijām? Par iedomām un fantāzijām? Par to, kas ir īsts, bet kas viltots? Vai tu vispār esi domājis?
Izeju uz balkona un paveros pāri ezeram. Tā saule, tas gaiss. Vai tas viss ir īsts? Vai tā nav mana fantāzija? Paiet laiks paveros debesīs. Zvaigznes. Vai tās ir īstas? Viņas taču vairs nepastāv, atnāca te atspīdēt pēc tam, kad gāja zudumā , tur kosmosā.
Laiks ir kā skrienoš aitu suns no rīta. Tas skrien. Pat nebaidīšos pateikt lido.
Paveros atpakaļ. Pamanu vārdus, kas nu pārveršās par tukšām pļāpām. Vai tagad neteiksiet ka tā ir mana fantāzija?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru