Agrs rīts

Man patīk tas rīta klusums. Viss šķiet tik miris un kluss. Tu skaties kā tavas bērnības ielas apvelk rīta pelēkā migla un kā ielas, pa kurām tu mēdzi spēlēt spēlēs un pavadīt bērnību, atgūst savas krāsas. Man patīk tas brīdis, kad pēdējā zvaigzne izdziest kā sīks lukturītis ielas galā. Kad zvaigzne vēl dziest, mēnes dodas rotaļās ar sauli. Saule to uzveic un pamazām ievieš šai ielai kripatiņu gaismas un krāsas. Man patīk tā tumsa, kad gaisma vēl blāva, kad pretējās mājās ir zudušas gaismas, jo katra loga īpašnieks ir paslēpies zem segas sapņojot skaistus sapņus. Man patīk tas rīta agrums, kad izdomā nedaudz atvērt logu ,un jūti to rīta svaigumu, to gaisa pieplūdumu visai turpmākajai dienai. Man patīk vērties tajā mirušajā klusumā, man patīk stāvēt pusmiegā pievērtām acīm un tējas tasi rokās un vērot kā manas bērnības ielas atgūst krāsas.. vērot kā dzimst diena.