Atkal tā sajīūta. Sajūta itkā roku kāds uz pleca uzliktu, sajūta itkā blakus kāds stāvētu. Kas tas varētu būt? Vai tas ir mans sargengelis vai kāds velns? Lai rastu mieru dvēselē iededzinu sveci. Tā ir tik apburoša. Izstaro siltumu uz visām pusēm un rod mieru. Pie viņas nevar pieskarties - pirksti deg. Viņu nevar ielikt sevī - tā izdzisīs. Tā pat kā kādreiz dvēsele.
Atkal tā sajūta. Itkā kāds roku uzliktu uz ceļa, itkā kāds grasās ausī čukstēt. Ieslēdzu mūziku, lai mierīgāks prāts. Labāk tā nedarītu. Tā ir tā dziesma, kas atgādina tevi. Tavas acis, smaidu un balsi. Es gribu, lai tavs acu skatiens mani pārskata no galvas līdz kājām, gribu lai tavs acu skatiens sastopas ar manējo, gribu lai man nebūtu tā sajūta vairs. Negribu just siltumu atrodoties tev blakus, gribu dziedāt, un tevi nedzirdēt.
Nopūtu sveci un klusībā ceru, ka manas bailes aizritēs kopā ar dūmiem, kas ceļas no nopūstas sveces.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru