Bīsties rudens - pēc tās nāks ziema, ziemas nebīsties - pēc tās nāks pavasaris./Azerbaidžānu sakāmvārds/
Pavasaris ir tik skaists un smaržīgs. Pavasaris man saistās ar atdzimšanu. Savā ziņā dēļ tā, ka ir Lieldienas , kad atdzimst Kristus, bet lielāko daļu tas tā ir jo viss atdzimst. Puķes, zāle un pats galvenākais cilvēki. Tie vairs nestaigā melnās drēbēs kā uz bērēm, bet gan gaišās, saulainās, dabas tuvām krāsām. Cilvēki paliek priecīgi un galu galā sāk smaidīt. Tie skatās uz priekšu, nevis uz leju - uz savām kājām, kuras ved nebūtībā.
Pavasaris...plaš jēdziens. To var izskaidrot dažādos veidos. Katram cilvēkam tas asociējas ar kaut ko citu.
Skatos pa logu ārā un domāju "Kad tad atlidos putni? Kad viņi sāks dziedāt savas skaistās dziesmas? Kad beidzot es redzēšu varaviksnes? Man apnicis drūmums gribu laimi, prieku un smieklus visapkārt." Saprotu, jāgaida. Drīz tas atnāks, bet tā pat jāgaida.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru