Ar abām rokām apkārt sev pārtinu vieglo palagu. Acis paveru pa logu ārā un gaidu kādu brīdi. Priekšā stāv kūpoša tējas tase, bet es sēžu un gaidu. Ne malku iedzeru, nedz paveros, kas apkārt notiek. vien gaidu kad vasaras putns garām paskries, vien gaidu kad saule iemirdzēsies kā tajā karstākajā vasaras dienā.
Kājas lēnām uzlieku uz radiātora, jo paliek tā pavēsi. Nav siltu roku, kas mani sildītu vien vienīga sega un radiators remdens. Aukstums mani apņem ar savām garajām rokām. Pietrūkst man tā saule. Pietrūkst smaidu cilvēksejās, košas drēbes, sviedru smaka. Tāda maza nostalģija. Atmiņas par vasar' jauko. Atmiņas par vēsturi un aizvēsturi. Tādas ir nu mūsu galvas - liek mums domāt, kas ir bijis.
Vel brīdi pakavējos pie plašā loga un saprotu nav vērts, saule nemirdzinās spožos starus, lapas nelips atpakaļ pie kokiem. Aukstums nāk. Tāds nu ir tas vakars. Iekšā silts, bet ārā auksts. Tikai žēl, ka pāris mēnešus atpakaļ bij otrādāk.
Kājas lēnām uzlieku uz radiātora, jo paliek tā pavēsi. Nav siltu roku, kas mani sildītu vien vienīga sega un radiators remdens. Aukstums mani apņem ar savām garajām rokām. Pietrūkst man tā saule. Pietrūkst smaidu cilvēksejās, košas drēbes, sviedru smaka. Tāda maza nostalģija. Atmiņas par vasar' jauko. Atmiņas par vēsturi un aizvēsturi. Tādas ir nu mūsu galvas - liek mums domāt, kas ir bijis.
Vel brīdi pakavējos pie plašā loga un saprotu nav vērts, saule nemirdzinās spožos starus, lapas nelips atpakaļ pie kokiem. Aukstums nāk. Tāds nu ir tas vakars. Iekšā silts, bet ārā auksts. Tikai žēl, ka pāris mēnešus atpakaļ bij otrādāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru