Aiz jūras krastiem
Bezgalības kalngals.
svētdiena, 2010. gada 24. oktobris
Somewhere Far Away...
Roku palieku zem sejas un jūtu kā pamazām tā piepildās ar ūdeni, kas lēnā solī dodas tieši no acīm delnā manā. Saspiežu acis un ceru, ka tās būs pēdējās ūdens lāses, kas pamet manu organismu. Tik ceru, bet cerības nepiepildās. Ak jel, kas ar mani?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Jaunāka ziņa
Vecāka ziņa
Sākumlapa
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru