svētdiena, 2010. gada 24. oktobris

Somewhere Far Away...

Roku palieku zem sejas un jūtu kā pamazām tā piepildās ar ūdeni, kas lēnā solī dodas tieši no acīm delnā manā. Saspiežu acis un ceru, ka tās būs pēdējās ūdens lāses, kas pamet manu organismu. Tik ceru, bet cerības nepiepildās. Ak jel, kas ar mani?

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru