Pārlasu atkal un atkal vienu un to pašu dzejoli, bet katru reizi ir citādākas emocijas un citādākas atmiņas. Aizveru ciet grāmatu un vel brīdi pārdomāju vai spētu es tik skaisti izstāstīt šo dzejoli, lai šī brīža emocijas pārietu pie viņiem. Vai spētu izstāstīt par mūžību tā, lai tai notic? Vai spētu ar dzejoļa palīdzību izstāstīt, kas ir mūžība un vai viņa pastāv?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru