Uzliec roku uz sirds, vai jūti tā pukst. Tātad tu dzīvo. Tu dzīvo un redzi dzīvi. Vai tas nav brīnišķīgi? Paklausies to motoru, kas sitas tev zemāk par krūtīm. Ieklausies. Atceries, ka tā vienmēr pukstēs, tikai tad, kad siltums vairs nepastāvēs, cilvēkos, viņiem būs lemts aiziet.
Aizver acis un pasapņo. Izsapņo savu sapni. Neaizmirsti savu sapni. Pieverot acis centies to atcerēties un sēžot ar aizvērtām acīm domā par to, tas obligāti piepildīsies, ja to tu vēlēsies - no sirds vēlēsies.
Pasmaidi. Vai tad neredzi, es naku tev pretī? Es negribu tavā sejā skumjas redzēt, es negribu, lai tev sāp, es gribu, lai tu esi pārlaimīga. Tikai pasmaidi un tavas bēdas apstulbs. Tās nesapratīs, kāpēc tu tām smaidi. Uzticies man, jo es to esmu izgājusi. Pieskaries man un tu jutīsi, kā tas ir!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru