Sun didn't shine like my eays when I looked threw you. Clouds didn't whent away when I cried. Sea didn't dryed when i was sick.
Krāsas spilgti iemirdzējās. mēģināju ieskatīties lai redzētu, kas tur notiek, kas tur izsplūst. Ne nieka nesaskatiju, tikai miglainu krasu sajaukumu. Pēkšņi satumsa visapkārt un krāsas tuvojās man tuvāk. Tās mēģināja mani paķert sev līdzi. Necentās mani atstāt te pat. Aizsķēros aiz pirmā zara, kas bija man tuvumā un lūdzu Dievu, lai zars mani notur. Tad aiz malas izdzirdēju kāda balsi. Tā bija maigi samtaina mazas meitenītes balss. Tā teica - Viktorija, Viktorija. Es strauji piecēlos kājās. Tā bija māsa, kas sauca mani un tas bija sapnis, kas kā realitāte tuvojās man. Ko tas varētu nozīmēt? Prieku, kas atnesīs man nelaimi? Smaidu, kas liks man vilties? Paies dieniņas un es sapratīšu, tad arī Jums pastāstīšu. Pagaidām es uzvilkšu kedas un mēteli, un došās taisnā pastaigā. ^-^
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru