Atkal viņa sēdēja. Viņas vieglie mati, kas bija sapīti bizē virpuļoja pa vēju. Viņa skatijās uz viļniem, kas sitās pret krasta malu, bet īstenībā atradās citā pasaulē. Pasaulē,kur bija labi un bija tikai smiekli, mīlestība un neviena pārmetuma. Abas pasaules ir tikai pretstati, nekas vairāk. Abas pasaules ir izdomātas, tikai viena ir kosmosa izdomāta, bet otra viņas galvā.
Meitene lēnā garā pagriezās uz to cilvēku, kas viņai uzlika jaku uz pleciem un teica - Uzmanies no viļņiem, tie šodien īpaši izcelti. Šis cilvēks ar lepnumu acīs lēnā garā devās uz mājas pusi, vel pāris reizes atskatoties, kas darās pie bangojošiem viļņiem, tad arī viņš pazuda gan no man, gan meitenes redzes loka.
Viņa turpināja sēdēt tik pat mierīgi un netraucēti. Viļņi bangoja, bet viņai nebija bail. Tikai nedaudz auksti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru