Vel tikai nedaudz...

Šodien stāvot uz pieturas un vienaldzīgi klausoties cilvēku runās sadzirdēju kādu večuku, kas ar visām pūlēm mēģināja trompetē nospēlēt kādu smuku meldiņu, lai tikai nedaudz naudiņu piepelnītu. Nevarētu teikt, ka viņš nepārzināja trompeti, bet tas, ka viņs nemācēja spēlēt tas jā. Beidzot pūst un noņemot trompeti no mutes viņa seja visu nodeva. Tā man izstāstija cik viņš stipri pārdzīvo par to, ka nespēj dāvāt skaistu melodiju, prieku kā arī saņemt naudiņu.Varbūt to naudiņu, kāds mazdēls vai mazmeita gaida. Varbūt viņš ir tikai nieka dzērājs, bet tomēr cilvēks. Tikai žēlums nolaidās pār manu sirdi un nedaudz sāpes, ka es varētu nonākt viņa vietā. Un pārdzīvot to kaunu, kaut gan tas nav kauns, bet tikai cilvēcība.