Tik daudz lietas, kas vel nav padarītas. Tik daudz, kas vel jāizdara un jāiekaro. Tik daudz, kas vel jāizveido. Daudz plašumuu jāatrod un jāattīstās. Zeme ir apaļa, kosmos bezgalīgs. Radības dzīvas, augļi veseli. Tā ir tikai puse no zīmējuma, otrā pusē ir - smiekli, asaras, laime, skola, darbs, mīlestība, ģimene, viss.
Paņemu otu, paņemu baltu lapu un cenšos sauli uzzīmēt. Tā man sanāk. Zem saules uzzīmēju sevi, tikai sejas vaibstu nav. Smaida nav. Cenšos to salabot, bet centieni veltīgi. Smaids kā smaga lāde nolaiž lejā savus kaktiņus un neceļas augšā. Saule spīd, bet prieka nav tik daudz. Dzīve iet, bet smaidīt negribas, tikai asaru nobirdināt. Tad no tavas mutes atskan vārdi un es saprotu cik tomēr ir labi un smaids atplaukst, centieni bija veltīgi, bija nepieciešams iemesls, kuru iepriekš man nedevi. ^^
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru